Mūsdienu rūpnieciskajos zīdos reti ir 100% zīda izstrādājumi, galvenokārt dabisko šķiedru, mākslīgo šķiedru un celulozes kombinācija.
Mākslīgās šķiedras attiecas uz nedabiskām šķiedrām, kas izgatavotas ar fizikālām un ķīmiskām metodēm, un tās iedala divos veidos: reģenerētās šķiedras un ķīmiskās šķiedras. Reģenerēto šķiedru izgatavo no dažiem dabīgiem polimēru savienojumiem vai to atvasinājumiem kā izejvielām, ko izšķīdina tekstila šķīdumā un pēc tam savērpj šķiedrainā materiālā; ķīmiskās šķiedras ir izgatavotas no naftas, dabasgāzes, oglēm un lauksaimniecības un blakusproduktiem kā izejvielas Izgatavotas no sintētiskām šķiedrām. Mākslīgās šķiedras tiek pievienotas zīdam galvenokārt, lai padarītu zīdu nesaruktu, izturīgu pret kožu un vieglāk saglabājamu.
Mākslīgo šķiedru vēsture ir tikai 100 gadus ilga. Pirms tam cilvēki ir paļāvušies uz dabīgām šķiedrām, piemēram, kokvilnu, vilnu, zīdu un linu, ko izmantoja tekstilizstrādājumos, apģērbā un citās ražošanas jomās. Pēc 20. gadsimta 50. gadiem secīgi, lielos daudzumos un zemās cenas iznāca dažādas sintētiskās šķiedras, kas ievērojami bagātināja tekstilšķiedru kopējo izlaidi un izmantošanas apjomu un kļuva par dabisko šķiedru konkurentiem. Sintētiskās šķiedras izejviela ir nafta, bet zemes naftas resursi būs izsmelti pēc 30-50 gadiem. Nepārtraukti attīstoties sociālajai ekonomikai un mainoties patērētāju apziņai, lai tiktu galā ar naftas krīzi un pielāgotos globālajām vides aizsardzības koncepciju tendencēm, arī šķiedru nozare pakāpeniski tuvojas dabisko šķiedru attīstībai un izmantošanai. Ir iznākuši dažādi jauni šķiedru veidi, piemēram, dabīgas krāsas kokvilna, bambusa šķiedra, Liocela šķiedra, PLA šķiedra, sojas pupu proteīna šķiedra, zīdtārpiņu pupu proteīna šķiedra u.c., kurām visām piemīt dabisko šķiedru īpašības, kas ir ne tikai izcilas veiktspējas, bet arī videi draudzīgas.
