Zīda sastāvā esošā dabiskā šķiedra galvenokārt ir zīda šķiedra, kas ir nepārtraukta gara šķiedra, kas veidojas, koagulējot zīda šķidrumu, ko izdala vārītā zīdtārpiņa kokons. To sauc arī par dabisko zīdu. Tā ir viena no agrākajām dzīvnieku šķiedrām, ko izmantoja cilvēki, tostarp zīdkoka zīds un tussah zīds. , Rīcin pupiņu zīds, maniokas zīds utt.
Zīda šķiedra ir vienīgā dabīgā pavedienu šķiedra, kas ir praktiski izmantota. Tas ir izgatavots no zīdtārpiņu gļotu sarecēšanas. Zīdtārpiņu dažādo barošanas paradumu dēļ zīda šķiedras iedala daudzos veidos. To vidū ir zīdkoka zīda šķiedras, kas veidojas, ēdot zīdkoka lapas, tusa zīda šķiedras, kas veidojas, ēdot tušas lapas, un citas savvaļas zīda šķiedras, kas veidojas, ēdot maniokas lapas, zīdkoka lapas un rīcinlapas. Zīdkoka zīda šķiedra un tussah zīda šķiedra var saglabāt kvēlšķiedras formu kvēldiega pavedienā, kas izveidots klasterizācijas rezultātā, un citas savvaļas zīda šķiedras var pārveidot tikai par īsām šķiedrām tekstilizstrādājumu apstrādei. No kvēldiegu pavedieniem, kas izveidoti, savienojot zīdkoka zīda šķiedras un tusas zīda šķiedras, zīdkoka zīda šķiedru pavedieni ir vissvarīgākie, un tie veido lielāko daļu dabisko pavedienu pavedienu.
