Ķīna ir zīda dzimtā pilsēta. Zīds ir viena no svarīgākajām Ķīnas civilizācijas īpašībām. Tai ir daudz saistību ar Ķīnas' etiķetes sistēmu, kultūru un mākslu, paražām, kā arī zinātni un tehnoloģijām. Imperators izmantoja zīdu, lai parādītu savu autoritāti, un simtiem ierēdņu izmantoja zīdu, lai atzīmētu savas pakāpes; literāti rakstīja dzejoļus, slavējot zīdu, un gleznotāji apšļakstīja tinti uz zīda, kas izgatavots no zīda; parastie ļaudis pielūdza zīdtārpiņu dievus un lūdza bagātīgu zīdu, savukārt galms veica nodarbības, lai pārliecinātu serikultūru un izmantotu to, lai novērtētu vietējo amatpersonu darbību. Divi no četriem lieliskajiem izgudrojumiem ir tieši saistīti ar zīdu. Sākotnējā&nozīme quot;papīrs" ir samta zīda uzkrāšanās zīda diega izgatavošanas procesā. Drukas izgudrojums ir tieši saistīts ar augstspiedes apdruku uz zīda. Apdrukātie zīda audumi, kas tika atklāti no Mawangdui Han kapa, ir pārdrukāti lielos apgabalos un ir gandrīz tūkstoš gadus agrāk nekā oficiālā Tanu dinastijas gravējums. Līdz ar to var teikt, ka reljefa apdruka uz zīda ir gravīru drukas aizsācējs. Turklāt Jūras zīda ceļa attīstība tieši veicināja kompasa izmantošanu un uzlabošanu.
Zīds ir ne tikai vienkāršs un dārgs apģērba izejmateriāls, bet arī ilgu laiku vēsturē tam ir bijusi svarīga valūtas funkcija. Ķīnai “zīds” ir ne tikai prece, bet arī pati valūta. To var izmantot ne tikai karavīru algu izmaksai, bet arī zirgu un citu preču iegādei. Ķīna izmanto zīdu, lai iegādātos dzīvnieku produktus no pļavu ciltīm, un pļavu iedzīvotāji pārdod šos zīdus uz rietumiem gar Zīda ceļu. Tieši šajā procesā zīds realizēja pārveidi no valūtas par preci. Tas arī izskaidro iemeslu, kāpēc romiešu un bizantiešu zelta monētas bieži atrodamas&kvotas; Zīda ceļa&kvotas austrumu galā, savukārt Ķīnas vara monētas Rietumos tiek izraktas reti, jo zīds ir valūta. no Zīda ceļa.
