Shang dinastijas laikā lauksaimniecība bija ļoti attīstījusies, un arī sericulācijas nozare veidoja noteiktu mērogu. Lai gan arheoloģijas atklāto Šanu dinastijas zīda audumu skaits ir ierobežots, tomēr ir parādījušies žakarda zīda audumi, kas liecina, ka aušanas tehnoloģija tā laika ir sasniegusi ievērojamu līmeni.
Rietumu Džou dinastijas laikā valdnieki jau stingri organizēja un vadīja rūpniecisko ražošanu, un zīda ražošanas tehnoloģija bija uzlabojusies salīdzinājumā ar Shang dinastiju.
Pavasara un rudens periods un karojošo valstu periods bija pārejas periods no verdzības uz feodālismu Ķīnas vēsturē. Ražošanas spēki un sociālie un ekonomiskie modeļi ir piedzīvojuši milzīgas izmaiņas. Uzmanība ir pievērsta arī seriālam un zīda rūpniecībai, un lauksaimniecības zīdkoka attīstība ir kļuvusi par nozīmīgu valsts politiku valsts un tautas uzplaukumam.
Karojošo valstu periodā zemnieki, kas apvienoja lauksaimniecību un amatniecību, kļuva par sabiedrības pamata ražošanas vienībām, un amatniecība kļuva par nozīmīgu lauksaimniecības ekonomikas sastāvdaļu. Zīda ražošanas specializācija ir acīmredzamāka, un dažas tehnoloģijas ir nodotas no paaudzes paaudzē un sasniegušas ļoti augstu līmeni. Zīdu var ražot gandrīz visās vietās, un arī zīda šķirnes ir bagātīgas, galvenokārt iedalot trīs kategorijās: zīds, zīds un brokāts. Brokāta rašanās ir nozīmīgs pavērsiens Ķīnas zīda vēsturē. Tas apvieno izcilo zīda sniegumu ar tēlotājmākslu. Tas ir ne tikai cēls apģērba materiāls, bet arī mākslas darbs. Tas ir ievērojami uzlabojis zīda izstrādājumu kultūras konotāciju un vēsturisko vērtību, un tam ir tālejoša ietekme. Šajā laikā ķīniešu zīds izplatījās arī Indijā. Indijas politiķa un filozofa Kodiljē grāmata"Political Affairs" satur vārdu cinapatta, kas nozīmē &, ķīniešu zīda saišķis." Turklāt no daudzām sanskrita rakstzīmēm var redzēt, ka senajai Indijas tautai bija daudz precīzāka izpratne par zīdu nekā grieķiem un romiešiem. Viņi zināja, ka zīdu izspļauj tārpi un zīds tika iegūts no kokoniem.
